Seksuāli transmisīvās slimības (STS) jeb venēriskās slimības tiek pārnestas un iegūtas dzimumkontakta – vagināla, orāla vai anāla – ceļā. Vairumā gadījumu šīs infekcijas skar uroģenitālo sistēmu, radot tās iekaisumu.

Inficēšanās risku palielina:

  • dažādas plaisiņas, skrambas un brūces dzimumorgānu ādā un gļotādā;
  • asiņojošas smaganas;
  • dzimumattiecības menstruāciju laikā.

STS ierosina desmitiem dažādu baktēriju, parazītu, sēnīšu vai vīrusu, un tās var būt kā smagas un pat dzīvību apdraudošas, kā arī salīdzinoši vieglas. Piemēram, dzimumattiecību laikā iegūtais cilvēka papilomas vīruss var būt dzemdes kakla vēža “palaidējmehānisms”, bet B hepatīta vīruss – aknu audzēja vai aknu cirozes attīstības priekšnosacījums.

Izplatītākās STS

Latvijā izplatītākās STS ir gonoreja, hlamidioze un sifiliss. Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem saslimstība ar gonoreju pēdējos gados īpaši strauji pieaugusi 15 – 24, 35 – 44 un 25 – 34 gadus vecu iedzīvotāju vidū.1

  • Hlamidioze (bakteriāla infekcija, kas izraisa dzemdes kakla, urīnizvadkanāla un taisnās zarnas iekaisumu).
  • Cilvēka papilomas vīrusa infekcija (vīrusu infekcija, kas var izraisīt dzimumorgānu smailo kondilomu veidošanos un dzemdes kakla vēzi, retākos gadījumos – arī citus audzējus).
  • Herpes infekcija (vīrusu infekcija, kas izraisa ģenitālās herpes un ”aukstumpumpas”).
  • Sifiliss (bakteriāla infekcija, kas neārstēta vēlīnā stadijā var radīt arī iekšējo orgānu, sirds, smadzeņu un centrālās nervu sistēmas bojājumus).
  • Mikoplazmoze un ureaplazmoze (bakteriāla infekcija, kuras klātbūtne organismā pati parasti iekaisumu nerada, taču bieži apgrūtina citu uroģenitālo infekciju, piemēram, gonorejas ārstēšanu).
  • Gonoreja (bakteriāla infekcija – urīnizvadkanāla, dzemdes kakla un taisnās zarnas iekaisums).
  • Trihomoniāze (ārējo dzimumorgānu iekaisums, kas vairāk raksturīgs sievietēm).
  • Cilvēka imūndeficīta vīrusa jeb HIV infekcija (būtiski samazina imūno šūnu skaitu cilvēka organismā un līdz ar to – imūnsistēmas pretestības spējas).
  • B, C hepatīta vīrusu infekcijas (hroniskās formas var provocēt neatgriezeniskas izmaiņas aknās, kas noved pie cirozes un citām ļaundabīgām aknu šūnu izmaiņām).
  • u.c.

STS simptomi

Atkarībā no infekcijas izraisītāja STS izpausmes var būt dažādas, turklāt sākotnēji šīs slimības nereti mēdz noritēt bez ārējām un viegli pamanāmām pazīmēm. Par iespējamu inficēšanos ar kādu STS var liecināt šādi simptomi:

  • sāpīgas vai nesāpīgas čūliņas, pūslīši (tajā skaitā arī papulas u.c. veidojumi) uz vai ap dzimumorgāniem (tajā skaitā – arī mutē);
  • dedzināšana, nieze vai sāpes dzimumorgānu rajonā;
  • sāpīga vai bieža urinācija;
  • pastiprināti (smakojoši, bālgani vai zaļgani, arī strutaini) izdalījumi no dzimumorgāniem un dažkārt arī no aizdegunes;
  • dažādi izsitumi uz ādas (piemēram, plaukstām, pēdām);
  • gripai līdzīgi simptomi (drudzis u.c.);
  • palielināti limfmezgli;
  • asiņošana sievietēm starp menstruācijām;
  • perēkļveida matu izkrišana;
  • u.c.

Kā diagnosticē STS?

Daudzas STS norit bez redzamām pazīmēm, tāpēc vienīgais veids, kā tās diagnosticēt, ir veikt speciālās analīzes. STS diagnostikas nolūkos sievietēm jāvēršas pie ginekologa vai dermatovenerologa. Diagnosticēt tās STS, kuru izraisītājus iespējams noteikt ar asins analīžu palīdzību, var arī ģimenes ārsts. Ginekologs veic uztriepi no dzemdes kakla vai maksts, lai noteiktu hlamidiozi, gonoreju, ureaplazmozi un mikoplazmozi, trihomoniāzi. Ar asins analīžu palīdzību nosaka sifilisa, HIV/AIDS un vīrushepatītu klātbūtni organismā.

Pārbaudīties un izslēgt STS klātbūtni, īpaši nepieciešams, ja:

  • nav pastāvīgu attiecību, bet ir partneru maiņa;
  • ir bijis nedrošs sekss – seksa laikā nav lietoti prezervatīvi, bijis sekss ar maz pazīstamu personu.

Vīrusu un baktēriju vai citu patogēnu izraisītām STS slimībām katrai ir savs jeb atšķirīgs inkubācijas periods – laikposms no infekcijas ierosinātāja iekļūšanas organismā līdz slimības manifestācijai jeb pirmajām klīniskajām pazīmēm. Tas var ilgt no dažām dienām līdz pat vairākām nedēļām, tāpēc svarīgi izmeklējumus veikt pēc inkubācijas perioda beigām, kad konkrētās analīzes spēj uzrādīt izmaiņas organismā, kas apstiprina konkrēto slimību. Izmeklējuma veikšanas laiku noteiks ārsts.

Nopietnākās STS komplikācijas

STS var būt par iemeslu nopietniem veselības riskiem, tostarp neauglībai, ārpusdzemdes vai pārtrauktai grūtniecība. Vienas STS klātbūtne organismā var arī palielināt risku saslimt ar citām STS, tostarp HIV. Svarīgi! Ārstējot sevi, nedrīkst aizmirst, ka jāpārbauda un jāārstē arī partneris!