Autoimūnas saslimšanas ir hroniskas slimības, kuru gadījumā imūnsistēma kļūdaini reaģē pret paša organisma audiem un orgāniem. Šīs saslimšanas var skart dažādas organisma sistēmas, tostarp locītavas, zarnu traktu, ādu, nervu sistēmu un endokrīnos orgānus.

Viens no biežākajiem autoimūnajiem stāvokļiem sieviešu vidū ir autoimūnas vairogdziedzera saslimšanas — Hashimoto tireoidīts un Greivsa slimība. Šīs saslimšanas sievietēm tiek diagnosticētas ievērojami biežāk nekā vīriešiem, un to attīstību ietekmē vairāku faktoru mijiedarbība.

Lai gan uzturs nav autoimūnu saslimšanu primārā ārstēšanas metode, arvien vairāk zinātnisko pētījumu norāda uz tā nozīmīgo lomu iekaisuma procesu modulēšanā, zarnu mikrobiotas līdzsvara uzturēšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.

Kas notiek organismā autoimūnas saslimšanas laikā?

Normālos apstākļos imūnsistēma aizsargā organismu pret infekcijām un ārējiem draudiem. Autoimūnas saslimšanas gadījumā tā kļūdaini atpazīst paša organisma šūnas kā «svešas» un aktivizē iekaisuma reakciju.

Šo procesu ietekmē vairāki faktori:

  • ģenētiska predispozīcija;
  • hronisks stress;
  • miega traucējumi;
  • zarnu mikrobiotas izmaiņas;
  • iekaisumu veicinošs uzturs;
  • mikrouzturvielu deficīti.

Rezultātā organismā veidojas hronisks zema līmeņa iekaisums, kas ilgtermiņā var ietekmēt orgānu darbību un pašsajūtu.

Autoimūnas vairogdziedzera saslimšanas: Hashimoto un Greivsa slimība

Hashimoto tireoidīts

Hashimoto tireoidīts ir biežākais hipotireozes cēlonis attīstītajās valstīs. Šajā gadījumā imūnsistēma pakāpeniski bojā vairogdziedzera audus, samazinot hormonu produkciju.

Biežākie simptomi:

  • nogurums;
  • svara pieaugums;
  • aukstuma sajūta;
  • sausa āda;
  • matu izkrišana;
  • aizcietējumi;
  • koncentrēšanās grūtības.

Greivsa slimība

Greivsa slimība ir autoimūna hipertireozes forma, kurā imūnsistēma stimulē pārmērīgu vairogdziedzera hormonu veidošanos.

Biežākie simptomi:

  • paātrināta sirdsdarbība;
  • svara zudums;
  • trauksme;
  • svīšana;
  • miega traucējumi;
  • paaugstināta nervozitāte.

Uztura loma autoimūnu saslimšanu gadījumā

Uztura mērķu kopums autoimūnu saslimšanu gadījumā ir:

  • mazināt iekaisumu;
  • stabilizēt glikozes līmeni asinīs;
  • atbalstīt zarnu mikrobiotu;
  • samazināt oksidatīvo stresu;
  • nodrošināt adekvātu uzturvielu uzņemšanu.

Pretiekaisuma uzturs: Vidusjūras diēta kā pamata pieeja

Viens no visbiežāk rekomendētajiem modeļiem autoimūnu saslimšanu gadījumā ir Vidusjūras diēta, kas saistīta ar zemāku iekaisuma līmeni un labāku metabolisko veselību.

Ieteicams uzturā iekļaut:

  • dārzeņus un augļus (400 — 500 g dienā);
  • pilngraudu produktus;
  • pākšaugus;
  • riekstus un sēklas (20-30 g dienā);
  • olīveļļu kā galveno taukvielu avotu;
  • treknas zivis 2-3 reizes nedēļā.

Šāda uztura struktūra nodrošina antioksidantus, šķiedrvielas un veselīgās taukskābes jeb visus nepieciešamos elementus, kas palīdz mazināt iekaisuma aktivitāti

Omega-3 taukskābes un iekaisuma mazināšana

Omega-3 taukskābēm piemīt pretiekaisuma īpašības, un tās var palīdzēt mazināt iekaisuma aktivitāti autoimūnu saslimšanu gadījumā. Mērķis: EPA + DHA ~250–500 mg dienā.

Ieteicamie avoti:

  • lasis, sardīnes, skumbrija, siļķe;
  • linsēklas un čia sēklas;
  • valrieksti.

Zarnu veselības nozīme

Aptuveni 70% imūnsistēmas šūnu ir saistītas ar zarnu traktu. Tieši tāpēc arvien vairāk uzmanības tiek pievērsts zarnu mikrobiotai un tās saistībai ar imūnsistēmu.

Disbioze jeb mikrobiotas līdzsvara traucējumi var būt saistīti ar paaugstinātu iekaisumu, traucētu imūnregulāciju un lielāku autoimūnu reakciju aktivitāti.

Zarnu veselībai svarīgi uzturā iekļaut:

  • šķiedrvielas (25-30 g dienā);
  • fermentētus produktus;
  • pietiekamu šķidruma uzņemšanu;
  • daudzveidīgu uzturu.

Mikrouzturvielas vairogdziedzera veselībai

Selēns

Selēns ir svarīgs vairogdziedzera hormonu metabolismā un antioksidatīvajā aizsardzībā. Ieteicamā dienas deva: ~55 µg.

Ieteicamie avoti:

  • Brazīlijas rieksti;
  • zivis;
  • olas;
  • pilngraudi.

D vitamīns

D vitamīns piedalās imūnsistēmas regulācijā, un autoimūnu saslimšanu gadījumā bieži novēro pazeminātu tā līmeni. D vitamīna nepieciešamība jāizvērtē individuāli, balstoties uz laboratoriskajiem rādītājiem.

D vitamīna līmeni iespējams pārbaudīt arī pie mums Sievietes veselības centrā. Pieteikties asins analīzēm!

Dzelzs un B12 vitamīns

Nogurums autoimūnu saslimšanu gadījumā ne vienmēr ir saistīts tikai ar vairogdziedzeri. Bieži nepieciešams izvērtēt arī feritīnu, B12 vitamīnu un folskābi.

Ko ieteicams ierobežot uzturā autoimūnu saslimšanu gadījumā?

  • ultra pārstrādātus produktus;
  • trans-taukskābes;
  • pārmērīgu pievienotā cukura daudzumu;
  • pārmērīgu alkohola lietošanu.

Svarīgi izvairīties arī no nepamatoti restriktīvām diētām, kas var palielināt uzturvielu deficītu risku un negatīvi ietekmēt dzīves kvalitāti.

Vai nepieciešams izslēgt glutēnu?

Glutēna izslēgšana nav nepieciešama visiem pacientiem ar autoimūnām saslimšanām. Tomēr:

  • celiakijas gadījumā glutēns pilnībā jāizslēdz;
  • dažos gadījumos individuāla jutība pret glutēnu var ietekmēt simptomus.

Lēmums par eliminācijas diētām jāpieņem individuāli un speciālista uzraudzībā, nevis patstāvīgi, balstoties uz internetā lasītu informāciju.

 

Autoimūnas saslimšanas ir kompleksi un daudzfaktoriāli stāvokļi, kuros uzturam ir nozīmīga atbalstoša loma. Sabalansēts, pretiekaisuma uzturs var palīdzēt mazināt iekaisuma procesus, uzlabot enerģijas līmeni, atbalstīt zarnu veselību un uzlabot dzīves kvalitāti.

Svarīgi atcerēties, ka uztura rekomendācijām jābūt individuāli pielāgotām, ņemot vērā diagnozi, simptomus, laboratoriskos rādītājus un pacienta dzīvesveidu.

Sadarbība ar uztura speciālistu palīdz izveidot praktisku, ilgtspējīgu un medicīniski pamatotu uztura pieeju ilgtermiņā.