Ja esi dzirdējusi par PCOS — policistisko olnīcu sindromu — tad zini, ka tā ir viena no biežākajām hormonālajām saslimšanām sieviešu vidū. Taču 2026. gada 12. maijā 56 vadošo zinātnes, klīnisko un pacientu organizāciju koalīcija oficiāli mainīja šī stāvokļa nosaukumu. PCOS tagad saucas PMOS — poliendokrīnais metabolais olnīcu sindroms (angļu val. polyendocrine metabolic ovarian syndrome).

Tas ir mainīts, jo vecais nosaukums bija maldinošs. Tika uzskatīts, ka problēma ir cistas, kas bieži vien nemaz nav. PMOS ir metaboli-endokrīns stāvoklis, kurā svarīgi noteikt īstos rādītājus, lai ne tikai ārstētu simptomus, bet arī risinātu to cēloni.

Kāpēc nosaukums PCOS bija maldinošs?

Vārds «policistiskais» radīja iespaidu, ka problēma ir cistas uz olnīcām. Taču realitātē tas tā nav. Tas, ko ultrasonogrāfijā bieži redz, nav patoloģiskas cistas, bet gan mazi nenobrieduši folikuli, kas uzkrājušies traucētas ovulācijas dēļ. Daudzām sievietēm ar PCOS/PMOS olnīcas ultrasonogrāfijā izskatās normālas.

Tieši tāpēc PCOS diagnoze daudzām sievietēm tika palaista garām, jo ārsti meklēja cistas, kuru nemaz nebija. Jaunais nosaukums PMOS novērš šo maldīgo priekšstatu.

Ko nozīmē PMOS?

Jaunais nosaukums PMOS ir daudz precīzāks:

  • Poliendokrīnais — iesaistītas vairākas hormonu sistēmas, ne tikai olnīcas;
  • Metabolais — nozīmīga loma ir insulīnam, svara regulācijai un ilgtermiņa vielmaiņas veselībai;
  • Olnīcu — var tikt ietekmēta ovulācija un auglība;
  • Sindroms — savstarpēji saistītu simptomu kopums.

Kā PMOS attīstās?

PMOS bieži sākas ar insulīna rezistenci — stāvokli, kad organisms kļūst mazāk jutīgs pret insulīnu. Tas iedarbina ķēdes reakciju:

insulīna rezistence → paaugstināta insulīna ražošana → paaugstināta androgēno hormonu sekrēcija → traucēta ovulācija

Tas var izraisīt neregulāru ciklu, akni, pastiprinātu apmatojuma augšanu, matu izkrišanu un auglības traucējumus.

PMOS simptomi un to ietekme uz organismu

PMOS nekad nav bijis tikai par olnīcām vai auglību. Šis sindroms ietver hormonālas izmaiņas, vielmaiņu, ādas stāvokli un mentālo veselību. Sievietēm ar PMOS ir paaugstināts risks:

  • insulīna rezistencei un 2. tipa cukura diabētam;
  • viscerālo tauku uzkrāšanai;
  • paaugstinātiem triglicerīdiem un zemam ABL holesterīna līmenim;
  • taukainai aknai;
  • kardiovaskulāriem riska faktoriem;
  • trauksmei un depresijai.

Kā tiek noteikta PMOS diagnoze?

Normāla ultrasonogrāfija nevar izslēgt PMOS. Daudzām sievietēm šis stāvoklis netiek laikus atpazīts, jo olnīcas izskatās normālas, tukšās dūšas glikozes līmenis ir normas robežās un nav klasisko simptomu.

PMOS diagnoze tiek noteikta, izvērtējot pilnu klīnisko ainu:

  • neregulāras mēnešreizes vai ovulācijas traucējumi;
  • paaugstināta androgēnu līmeņa pazīmes — akne, pastiprināta apmatojuma augšana, matu izkrišana galvas paura daļā, paaugstināti hormonu rādītāji analīzēs;
  • metabolā disfunkcija, piemēram, insulīna rezistence.

Tātad diagnoze tiek noteikta pēc pilnas klīniskās ainas nevis tikai pēc ultrasonogrāfijas rezultātiem. Precīzai diagnostikai nepieciešamas asins analīzes un speciālista novērtējums.

PMOS ārstēšana: Jāsāk ar pamatiem

Tā kā PMOS ir cieši saistīts ar vielmaiņu, pirmā pieeja bieži vien nav medikamenti, bet gan insulīna jutības uzlabošana. Vissvarīgākais:

  • spēka un izturības treniņi;
  • olbaltumvielām bagātas maltītes ar zemu glikēmisko indeksu;
  • 7-9 stundas kvalitatīva miega;
  • stresa regulēšana;
  • hroniska iekaisuma mazināšana.

PCOS un PMOS: Kā orientēties pārejas periodā?

Nosaukuma maiņa ir oficiāla, taču praksē tā notiks pakāpeniski — abi termini, PCOS un PMOS, tuvākajos gados tiks lietoti paralēli. Ja tu esi dzirdējusi diagnozi «PCOS» vai to meklē — zini, ka tā ir tas pats stāvoklis, tikai ar precīzāku nosaukumu.

Ja tev ir aizdomas par PMOS (PCOS), iesakām vērsties pie ginekologa vai endokrinologa.

Precīza diagnostika un individuāls ārstēšanas plāns ir pirmais solis uz labāku pašsajūtu. Pierakstīties konsultācijai