Par neauglību tiek uzskatīta sievietes nespēja ieņemt bērnu gadu ilgā periodā, kura laikā viņai bijusi regulāra dzimumdzīve bez pretapaugļošanās līdzekļu vai citu izsargāšanās metožu izmantojuma. Precīzāk – neauglība tiek definēta kā slimība, ja grūtniecība neiestājas 12 mēnešu laikā, regulāri dzīvojot dzimumdzīvi bez kontracepcijas.
Primāra neauglība – slimība, kad ne iepriekšējās, ne esošajās partnerattiecībās nekad nav iestājusies grūtniecība.
Sekundāra neauglība – slimība, kad grūtniecība agrāk ir iestājusies neatkarīgi no tās iznākuma.
Svarīgi apzināties, ka sieviešu (un arī vīriešu) neauglība pieaug novecojot, tomēr vecums kā ārkārtīgi būtisks faktors ir tieši sievietēm. Nelielu auglības mazināšanos novēro sievietēm jau pēc 30 gadu vecuma. Neauglības sastopamība dramatiski pieaug pēc 37 gadu vecuma, bet grūtniecības iestāšanās bez medicīniskas iejaukšanās pēc 45 gadu vecuma ir ļoti reta. Šo bioloģiskā pulksteņa nepielūdzamos nosacījumus ir būtiski izprast tam sievietēm (pāriem), kuri bērniņa laišanu pasaulē atliek gadu no gada. Ar gadiem starp citu pieaug arī dažādu blakusslimību risks un arī pārciesto slimību “buķete” top krāšņāka, līdz ar to palielinoties arī neauglības riskam.
Neauglības gadījumu iemesli ir dažādi. Ir daļa, kas saistīti ar “sievietes faktoriem”, daļa – ar “vīrieša faktoriem”, ir arī situācijas, kad novērota šo faktoru kombinācija. Katrā ziņā nav pareizi neauglību saistīt tikai ar “sievietes faktoriem”, taču šoreiz vairāk par sievietes neauglību, kurai var būt dažādi cēloņi.
-
Anovulācija jeb ovulācijas traucējumi – cikla laikā nenotiek ovulācija, t.i., nobriedušas olšūnas neatstāj olnīcas;
-
olvadu patoloģija – sašaurinājums vai bojājums;
-
dzemdes ķermeņa un/vai dzemdes kakla patoloģijas – piemēram, endometrioze jeb endometrijam – dzemdes dobumu izklājošajai gļotādai līdzīgu audu – veidošanās ārpus dzemdes iekšējā slāņa, izmainīta dzemdes forma;
-
vīrišķie faktori – piemēram, policistiskais olnīcu sindroms jeb vairāku simptomu kopums, kas parasti izpaužas vienlaikus un kam par iemeslu ir palielināts vīrišķo hormonu daudzums organismā (hiperandrogēnisms);
-
citi un neprecizēti cēloņi – piemēram, priekšlaicīgs olnīcu izsīkums.
Taču ir arī citi ar sievietes reproduktīvo sistēmu tieši nesaistīti jeb ekstraģenitāli veselības traucējumi, kas negatīvi ietekmē sievietes auglību.
-
Ar endokrīno sistēmu saistītas veselības problēmas:
-
vairogdziedzera slimības;
-
vielmaiņas traucējumi – cukura diabēts, aptaukošanās, anoreksija;
-
virsnieru darbības traucējumi;
-
prolaktīna pārprodukcija jeb hiperprolaktinēmija*.
-
*Hiperprolaktinēmija ir stāvoklis, ko raksturo hipofīzes dziedzera ražotā hormona prolaktīna paaugstināts līmenis. Prolaktīna galvenā loma ir krūšu attīstības un piena ražošanas stimulēšana sievietēm, tomēr tam ir arī citas funkcijas ne tikai sieviešu, bet arī vīriešu reproduktīvās sistēmas regulēšanā. Sievietēm hiperprolaktinēmija var izraisīt neregulāras menstruācijas vai menstruāciju trūkumu (amenoreju), kam ir tieša saikne ar neauglību.
-
Ar asinsrites sistēmu saistītās veselības komplikācijas: piemēram, dažādu cēloņu izraisīti asinsreces traucējumi (samazināts trombocītu skaits jeb trombocitopēnija u.c.)
Tāpat sievietes auglību negatīvi ietekmē arī pārciestas neiroloģiskas slimības, aknu, nieru un darbības traucējumi, uroģenitāli (piemēram, urīnceļu) iekaisumi un seksuāli transmisīvās slimības, kā arī piedzīvotas olnīcu un dzemdes operācijas, apendicīts un kuņģa-zarnu trakta patoloģijas, onkoloģiskas slimības un ar tām saistītā terapija.
Neauglību, protams, veicina arī kaitīgi ieradumi – alkohola lietošana, smēķēšana un nesabalansēts, nepilnvērtīgs vai kalorijām pārmēru bagāts uzturs.
Risinājumi ir vienmēr
Ieteikumi un risinājumi sievietes neauglības ārstēšanai vienmēr ir saistīti ar iemeslu vai iemesliem, kas izsauc neauglību. Starp citu, arī vecums ir viens no noteicošajiem faktoriem neauglības ārstēšanas taktikas izvēlē. Pirms terapijas uzsākšanas vienmēr tiek veikts iespējami plašs izmeklējumu klāsts – laboratoriskie un hormonālie izmeklējumi, mazā iegurņa orgānu ultrasonogrāfija.
Starp citu. ne vienmēr neauglībai iespējams atrast iemeslu. Dažkārt, neraugoties uz sievietes un partnera nevainojamo veselības stāvoli, grūtniecība tomēr neiestājas. Aptuveni 30% gadījumu iemesls var būt psihosomatisks – vēlme ieņemt bērniņu ieplānotajā vai iedomātajā laikā ir tik liela, ka rada trauksmi un stresu. Vai arī – sieviete domā un ir pārliecināta, ka vēlas kļūt par māti, taču dziļākajā būtībā no tā baidās un nemaz to nevēlas, vai arī negrib bērnu no konkrētā vīrieša. Abos gadījumos veidojas hronisks stress, kas izmaina hormonālo līdzsvaru un var būt grūtniecības neiestāšanās iemesls. Šādos gadījumos visticamāk nepieciešamais risinājums ir psihoterapeita atbalsts.
Ja neauglības iemesli ir medicīniski, terapijas iespējas ir dažādas – gan olnīcu stimulācija ar dažādu grupu medikamentiem (atkarībā no neauglības cēloņa), gan medicīniskā apaugļošana (Latvijā valsts apmaksāta medicīniskās apaugļošanas programma tika sākta 2012. gadā, tai ir dažādas izmantotās “tehnoloģijas”) u.c. Neauglības ārstēšana ir efektīvāka, ja sievietei jau ir bijusi grūtniecība vai viņa ir dzemdējusi bērnu. Svarīgi saprast, ka neauglības ārstēšana nav vienkāršs, bet cerību pilns process, kura ietvaros ir ļoti svarīga abu partneru iesaiste un ārstēšana, ja tas nepieciešams.
Galvenais atcerēties – ginekologs ir pirmais un uzticamākais pavadonis šajā ceļā, jo tieši viņš pirmais uzsāk un arī vada neauglības padziļinātu diagnostiku — ginekoloģisku izmeklēšanu, nozīmē nepieciešamos izmeklējumus, veic transvaginālu ultrasonoskopiju u.c., kā arī ir sievietes atbalsta persona un padomdevējs tālākajā izraudzītajā neauglības terapijas procesā.
