Grūtniecības laiks sievietēm ir viens no īpašākajiem dzīves posmiem. Protams, ir dažādas pieredzes un sagaidījumi, bet laiks, kad sievietes ķermenī top un veidojas jauna dzīvība, nav salīdzināms ne ar ko citu.
Vairumā gadījumu grūtniecība noris bez sarežģījumiem un gaidību laiks ir pozitīvu emociju piepildīts. Pastāv iespēja, ka atsevišķos gadījumos grūtniecība nav saistīta tikai ar patīkamām un eiforiskām izjūtām – nereti topošās māmiņas grūtniecības laikā piedzīvo sliktu dūšu un vemšanu, grēmas (dedzinošu sajūtu barības vadā un rīklē), aizcietējumus un vēdera uzpūšanos. Arī bezmiegu, kāju tūsku un muguras sāpes. Katram no šiem sarežģījumiem ir savs objektīvs (fizioloģisks un hormonāls) iemesls un savi risinājumi, taču kopīgais ir viens – tie neapdraud gaidāmā mazuļa dzīvību un sekmīgu iznēsāšanu.
Kam jāpievērš uzmanība grūtniecības laikā?
Diemžēl grūtniecības komplikācijas var būt dažādas. Arī nopietnas un sekmīgu grūtniecības norisi, mātes un bērniņa veselību un pat dzīvību apdraudošas. Grūtniecības laikā ir svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu, lai atpazītu, novērstu un pārvaldītu šīs iespējamās komplikācijas un to radīto risku.
Asiņošana. Normāla, veselīga grūtniecība norit bez jebkādiem asiņainiem izdalījumiem no maksts. Asiņošana grūtniecības laikā nozīmē, ka augļa ola atslāņojas no dzemdes sieniņas. Šis ir nopietns signāls, lai nekavējoties vērstos pēc palīdzības. Atslāņošanās ne tikai samazina placentas laukumu un rada augļa augšanas traucējumus, bet arī vidi infekcijas attīstībai dzemdes dobumā. Šādā gadījumā ir augsts spontāno abortu vai priekšlaicīgu dzemdību risks. Minimāli asiņaini izdalījumi no maksts ir pieļaujami tikai pirms pašām dzemdībām, taču arī tas ir individuāli.
Preeklampsija jeb vēlīnā toksikoze rodas līdz pat desmit procentiem sieviešu grūtniecības trešajā trimestrī. Tā ir viena no grūtniecības bīstamākajām komplikācijām, kad topošajai māmiņai:
-
nekontrolēti sāk paaugstināties asinsspiediens;
-
parādās vēl viens vai divi simptomi – patoloģiska tūska un/vai olbaltums urīna analīzēs;
-
var pievienoties arī vēl citi simptomi – galvassāpes, redzes traucējumi, sāpes labajā paribē un elpas trūkums.
Pēdējā laikā tiek runāts arī par šīs komplikācijas saistību ar topošās mātes nieru mazspēju, aknu darbības traucējumiem u.c., kā arī bērniņa attīstības problēmām. Aptuveni 10 procentiem sieviešu ar nozīmīgu preeklampsiju pirmajā grūtniecībā iespējama tās atkārtošanās (visticamāk – vieglākā formā) arī nākamajā grūtniecībā. Sievietēm pēc 35 gadu vecuma ir nozīmīgi lielāks preeklampsijas risks nekā gados jaunākām sievietēm.
Dzemdes kakla stāvoklis. Normālas grūtniecības gadījumā dzemdes kaklam jābūt pilnīgi aizvērtam. Ja grūtniecības laikā dzemdes kakls atveras pārāk agri vai saīsinās, šo komplikāciju sauc par dzemdes kakla nepilnvērtību vai mazspēju. Šī komplikācija palielina priekšlaicīgu dzemdību risku vai nespēju iznēsāt bērniņu. Atkarībā no cēloņa un klīniskās situācijas dzemdes kakla mazspēju var mazināt lietojot lokāli medikamentus, lietojot pesāriju vai ķirurģiskā ceļā.
Gestācijas diabēts jeb grūtnieču cukura diabēts ir viens no biežākajiem sarežģījumiem grūtniecības laikā. Tas ir ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi, kas rada paaugstinātu cukura līmeni asinīs un ko pirmo reizi atklāj grūtniecības laikā. Grūtnieču cukura diabēts ir īpašs cukura diabēta veids un neatbilst ne 1. tipa, ne 2. tipa cukura diabētam, un visbiežāk pāriet pēc bērna nākšanas pasaulē. Tas palielina nelabvēlīgu grūtniecības iznākuma risku kā mātei, tā bērnam. Mātei, piemēram, ir palielināts priekšlaicīgu dzemdību un dzemdību traumu risks, bet bērnam – palielināta ķermeņa svars, paaugstināts bērna traumatisma risks dzemdībās, pieaug iedzimtu patoloģiju risks.
Sāpes. Nosacītas sāpes grūtniecības laikā ir pieļaujamas, drīzāk gan to varētu saukt par diskomforta sajūtu, vilkšanu, kam nekādā gadījumā nevajadzētu būt traucējošai un spēcīgai. Ja, veicot izmeklējumus, ārsts ir izslēdzis visus ginekoloģiskos iemeslus, kas var izraisīt sāpes mazajā iegurnī, jāmeklē citi iemesli – gremošanas problēmas, nieru sāpes, varbūt aizcietējumi.
Grūtniecība – bija un pārtrūka
Diemžēl ir gadījumi, kad viss neizdodas, kā iecerēts un kā vajadzētu. Statistika liecina, ka Latvijā spontāni aborti notiek 8–20% grūtnieču, bet priekšlaicīgas dzemdības gandrīz sešos procentos gadījumu. Grūtniecības sarežģījumu iemesli ir ļoti dažādi, un visbiežāk – vairāki. Bērniņa neiznēsāšanas diagnostika nav vienkārša, tā prasa nopietnus un precīzus izmeklējumus, pacietību un arī laiku. Nav divu vienādu grūtniecību, un nav arī divu pilnībā līdzīgu gadījumu, kuros bijusi apdraudēta sekmīga bērniņa iznēsāšana.
Ar neiznēsāšanu saprot agrīnu un spontānu grūtniecības pārtraukšanos līdz 12. grūtniecības nedēļai.
Ļoti agrīna grūtniecības pārtraukšanās lielākoties ir saistīta ar augļa iedzimtiem defektiem –ģenētisku patoloģiju, hormonu līdzsvara trūkumu, kā arī imunoloģiskām problēmām. Šādu grūtniecību saglabāt ir būtībā neiespējami, un diemžēl tā var notikt ar jebkuru sievieti. Par šīm grūtniecībām mēdz nereti teikt – tās bijušas lemtas neveiksmei jau no paša ieņemšanas brīža. Proti, jo agrākā laikā grūtniecība pārtraucas, jo mazāka bijusi bērniņa dzīvotspēja.
Par vēlīnu spontānu abortu sauc grūtniecības pārtraukšanos līdz 21. nedēļai un 6 dienām, ja augļa masa ir mazāka par 500 g.
Vēlīna aborta gadījumā neiznēsāšanas iemesls var būt dzemdes anatomiskās īpatnības, dzemdes kakla nepilnvērtība, dzimumceļu infekcija. Arī tas var notikt spontāni – auglis var pats aiziet bojā, noplūstot augļūdeņiem, sākoties asiņainiem izdalījumiem un kontrakcijām, kas rezultējas vēlīnā spontānajā abortā. Šajā grūtniecības posmā var veikt arī medicīnisko abortu, kuru lieto gadījumos, ja auglim tiek konstatētas smagas iedzimtas patoloģijas, piemēram, Dauna sindroms, Edvardsa sindroms vai Patau sindroms.
Grūtniecības pārtraukšanās laikā no 22. līdz 36. grūtniecības nedēļai tiek uzskatīta par priekšlaicīgām dzemdībām.
Pāragru dzemdību biežākie iemesli ir dažādas infekcijas, mātes blakus slimības un citas komplikācijas, kuru dēļ reizēm ārsti izlemj grūtniecību pārtraukt pirms laika augļa vai mātes veselības interesēs.
Kad jāsāk rīkoties?
Vienas neveiksmīgas agrīni pārtraukušās grūtniecības gadījumā parasti iemesli netiek meklēti. Bet, ja ir bijuši trīs spontāni aborti pēc kārtas vienā un tajā pašā grūtniecības termiņā, ir liela iespēja, ka arī nākamā grūtniecība beigsies tāpat. Ja kaut vienas dzemdības ir bijušas pirms laika, ir liela varbūtība, ka arī nākamās būs priekšlaicīgas. Tātad nopietni izmeklējumi tiek uzsākti un iespējamie iemesli precizēti, ja spontāns aborts vai pāragras dzemdības bijušas vismaz divas reizes pēc kārtas (un jo īpaši – vienā un tajā pašā grūtniecības termiņā) un bērna tēvs ir viens un tas pats vīrietis. Panākt pozitīvu grūtniecības norisi un iznākumu ir iespējams tikai tad, ja skaidri zināms to apdraudošais cēlonis.
Iemesli – ne vienmēr skaidri
Dzemdniecībā tiek lietots arī tāds termins kā ieraduma aborts. Tā ir medicīniski sarežģīta situācija, kurai ne vienmēr iespējams atrast iemeslus, ne vienmēr veiksmīgi ārstēt. Māte un auglis – tās tomēr ir divas dažādas “ģenētiskas informācijas sistēmas.” Normālā situācijā topošās mātes imūnsistēma pieņem augli, to atpazīt kā sev piederīgu, un tad grūtniecība var veiksmīgi attīstīties. Diemžēl tas nenotiek visos gadījumos, un auglis tiek imunoloģiski atgrūsts.
Nezināmā vēl ir daudz. Jaunas dzīvības rašanās un veidošanās ceļš aizvien ir lielu noslēpumu pilns. Piemēram, nereti sievietei ar sliktu grūtniecības pieredzi – spontāniem abortiem un priekšlaicīgām dzemdībām – izveidojas jaunas attiecības ar citu vīrieti, un viņa iznēsā un dzemdē bērniņu bez jebkādām problēmām.
Labākais padomdevējs ikvienā ar grūtniecību saistītā situācijā, protams, ir ginekologs. Tāds, kurš spēj sniegt ne tikai medicīnisku, bet arī emocionālu un psiholoģisku atbalstu. Mūsu klīnikā jautājumos, kas saistīti ar veiksmīgas grūtniecības pieredzes nodrošināšanu un iespējamo komplikāciju mazināšanu, iespējams vērsties pie ginekoloģēm: dr. Aumeisteres, dr. Bojutas, dr. Rācenes, dr. Voitehovičas.