Reproduktīvās sistēmas darbība ir būtiska ikvienai sievietei visa mūža garumā. Šajā rakstā mūsu klīnikas ārste-rezidente ginekoloģijā un dzemdību specialitātē Dr. Santa Smilga ir apkopojusi galveno informāciju par reproduktīvās sistēmas darbību dažādos posmos – lasi un uzzini visu svarīgāko raksta turpinājumā!

Pubertāte – atskaites punkts

Pubertāte parasti sākas 8-13 gadu vecumā, biežāk 11 gados. Faktori, kas ietekmē pubertātes iestāšanos ir dažādi: ģenētiskie, vides, organisma iekšējie faktori, neiropeptīdi, enerģijas bilance, stress, miegs. Ko ir būtiski par to zināt?

  1. Meitenes pubertālā attīstība parasti ilgst 4,5 gadus – pirmā no sekundārām dzimumpazīmēm ir novērojama krūšu dziedzeru veidošanās (telarhe), tam seko kaunuma apmatojuma parādīšanās (pubarhe) un menstruāciju sākšanās (menarhe).
  2. Menstruācijas parasti pirmoreiz sākas 12-13 gadu vecumā (parasti 2-2,5 gadus pēc pubertātes sākšanās). Sākotnēji meitenēm ovulācija katrā ciklā var nenotikt un menstruālais cikls var būt neregulārs.
  3. Pirmajā gadā pēc menstruāciju sākuma cikls var būt pat līdz 90 dienām garš, taču trīs gadus pēc menstruāciju sākuma menstruālā cikla garums var būt līdz 45 dienām.
  4. Hormonālajai sistēmai nobriestot, menstruālā cikla garumam jāstabilizējas – tas ir no 21 līdz 35 dienām garš (konkrētai sievietei var būt menstruālā cikla variācijas vienas nedēļas ietvaros, kas tiek uzskatīts par normu).

Kādās fāzēs iedalās menstruālais cikls?

Par menstruālā cikla pirmo dienu tiek uzskatīta tā diena, kad menstruācijas sākas. Menstruālais cikls tiek iedalīts vairākās fāzēs – folikulārā fāze, ovulatorā fāze un luteālā fāze.

  1. Folikulārā fāze sākas līdz ar pirmo menstruāciju dienu un beidzas dienu pirms tam tad, kad tiek sasniegts luteinizējošā hormona pīķis. Folikulārajā fāzē tiek izdalīts galvenokārt folikulus stimulējošais hormons, kas stimulē folikulu attīstību, dominantā folikula atlasi un augšanu. Tuvojoties folikulārās fāzes beigām, dažādu bioķīmisku procesu rezultātā veidojas estradiols, savukārt, estradiola ietekmē sāk mazināties folikulus stimulējošā hormona produkcija. Šī fāze parasti ilgst 14 līdz 21 dienu. Notiekot olnīcu folikulārajai fāzei, dzemdes endometrijs tikmēr estradiola ietekmē aug.
  2. Ovulācijas fāzē tiek pabeigta dominantā folikula augšana, FSH līmenis paliek tāds, kāds bijis, bet luteinizējošā hormona sintēze ir augsta. Notiek intrafolikulārā šķidruma un spiediena palielināšanās, kā rezultātā notiek ovulācija.
  3. Luteālā fāze sākas tad, kad tiek sasniegts luteinizējošā hormona pīķis, un beidzas, sākoties nākošajām menstruācijām. Luteālajā fāzē dominantā folikula vietā no palikušajām šūnām veidojas dzeltenuma ķermenis, kas rada progesteronu un nedaudz arī androgēnus un estradiolu. Progesterons palīdz nodrošināt implantāciju un uzturēt grūtniecību agrīnā grūtniecības laikā, līdz tam, kad grūtniecībai progresējot izveidojas placentārie audi. Fāze parasti ilgst 14 dienas.

Kā cikls sākas no jauna?

Ja nenotiek apaugļošanās, dzeltenuma ķermenis iet bojā un sākas jauna folikulārā fāze.  Hormonu samazināšanās rezultātā endometrija audos notiek hipoksija un išēmija un sākas menstruācijas.

Kas jāzina par menstruālo asiņošanu?

Menstruālā asiņošana parasti ilgst līdz 7 dienām, un dienas laikā sieviete vidēji izmanto 3-6 higiēnas piederumus. Ja nepieciešams lielāks higiēnas līdzekļu daudzums vai nepieciešams lietot paketi un tamponu vienlaikus, lai nav noplūdes, šāda asiņošana uzskatāma par spēcīgu un to ir nepieciešams koriģēt.

Izmaiņas reproduktīvās sistēmas darbībā – menopauze

Reproduktīvās sistēmas darbība, gadiem ejot un tuvojoties menopauzei, mainās. Menstruālais cikls kļūst neregulārs, jo tā laikā nenotiek ovulācija. Šajā pārejas periodā, ko dēvē par perimenopauzi, menstruālā cikla garuma variācija var būt lielāka par 7 dienām, un ar laiku menstruācijas var nebūt arī ilgāk kā 2 mēnešus.

  • Par menopauzes iestāšanos runā tikai tad, kad pacientei 12 mēnešus nav bijušas menstruācijas. Kas tad mainās?
  • Menopauzes gadījumā olnīcās nav funkcionējošu folikulu, jo tie dzīves laikā ir gājuši bojā. Šī iemesla dēļ olnīcas vairāk nespēj radīt atbildes reakciju uz hipofīzē producētajiem hormoniem (luteinizējošais hormons, folikulus stimulējošais hormons), tādēļ estrogēna un progesterona līmenis mazinās.
  • Menopauzes gadījumā būs augsts folikulus stimulējošā hormona līmenis, jo iztrūkst olnīcu reakcija uz to un tā izdalīšanās netiek nomākta.

Kādas pašsajūtas izmaiņas var rasties, iestājoties menopauzei?

Hormonu deficīta ietekmē sievietēm var parādīties dažāda veida sūdzības un saslimšanas:

  • vazomotorie simptomi – karstuma viļņi, svīšana naktī, galvassāpes, kas var ietekmēt ikdienas aktivitātes, darba kvalitāti un radīt miega traucējumus;
  • uroģenitālās sistēmas sūdzības – maksts sausums, dedzinoša sajūta makstī, urīna nesaturēšana, atkārtotas urīnceļu infekcijas, sāpes dzimumakta laikā;
  • psihoemocionāli traucējumi – tādi kā nemiers, uzbudināmība, bezmiegs, nespēja koncentrēties, nogurums;
  • osteoporoze, kas rada risku kaulu lūzumiem;
  • kardiovaskulārās saslimšanas.

Ja sievietei ir kāda no minētajām sūdzībām, nepieciešams vērsties pie ārsta, lai laikus uzsāktu sūdzību korekciju. Tāpat ieteicams regulāri apmeklēt ginekologu, dodoties uz konsultāciju vismaz reizi gadā.

 

Sievietes veselības centra speciālisti atgādina – ir svarīgi veikt profilaktiskas pārbaudes, lai laikus noteiktu izmaiņas un varētu uzraudzīt, kāda ir reproduktīvās sistēmas darbība sievietei. Ginekologs ir tas speciālists, kurš ieteiks, palīdzēs un radīs atbildes uz visiem jautājumiem. Nebaidies uzdot jautājumus un atklāt visas detaļas par menstruālo ciklu, lai speciālists varētu sniegt pēc iespējas efektīvāku palīdzību.

Ieskaties Sievietes veselības centra speciālistu sarakstā un atrodi savu uzticamo ginekologu arī Tu!

 

Izmantotie avoti:
Jean Emans, S., Laufer, M.R., & DiVasta, a. (2019). Emans, Laufer, Goldstein`s Pediatric and Adolescent Gynaecology. Wolters Kluwer.
Berek, J.S. (2019). Berek & Novak`s Gynecology. Wolters Kluwer.
Sanfilippo, J.S., Lara-Torre, E., Gmez-Lobo, V. (2019). Sanfilippo`s Textbook of Pediatric and Adolescent Gynecology. CRC Press.
I.Vīberga (red.). (2013). Ginekoloģija. Rīga: Nacionālais apgāds.